Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

SPĀRNI DILST...

Domas lido kā vēja spārni,
bet domās iekšā laužas dēmoni pretīgi, kārni,
mēroties spēkos ar tiem grūti, sāp visi sāni,
ar laiku spārni dilst, kļūst plāni,
vienkāršos vārdos mēģinu ieskaidrot,
tās ir nevajadzīgas domas, kas Tavu prātu pilda,
nav tās labās, kas sirdi silda.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-09-19 09:12 
Dzejniece uzskata, ka ar dēmoniem nav nekādas jēgas cīnīties. Vienreiz mēģinājusi,
bet tā dabūjusi pa ribām, ka par maz nav licies, un pat lidošana vairs nav bijusi
prātā.
 mistik  2007-09-19 20:14 
Visam ir arī ēnas puse!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?