Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Tu vedi aiz sevis naavi!

Tu naaci ar tik nevainiigu smaidu,
Aiz sevis vedot liidzi naavi.
Skatoties ar savaam sausajaam aciim
Tu ar savu kaulaino pirkstu pieskaaries man.
Es saaku smakt nost,
Mana sirds beidza puksteet,
Manas asinis apstaajas
Un siltums saaka pamest mani.
Es jutos auksti, tik auksti...
Tavas luupas turpinaaja znjaugt mani,
Tev tik vienaldziigi noskatoties,
Kaa es mirstu...


P.S. Par laimi tas bija sen un vairs nav patiesiiba :D
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-09-18 14:09 
Autors ar prieku atceras savu atdzīvināšanu reanimācijas nodaļā. Arī lasītājs
priecājas kopā ar dzejnieku, jo ārstu neveiksmes gadījumā mēs nelasītu šīs
dzīvespriecīgās rindas.
 Kurmiitz  2007-09-18 14:13 
Cepums tev! :D
 vanadziene  2007-09-18 14:16 
Gribi-negribi paliku domīga-jā AIDS ir izplatīts...
 forele  2007-09-18 14:44 
Kas tad "tu" tāds-tāda biji?
 kodax  2007-09-18 15:36 
Baisas rindas... Jāiet jāiekurina kamīns, lai paliek siltāk, jo lasot šo dzejoli
aukstums ienāca manā mājā... :))
 mistik  2007-09-18 20:05 
Piekrītu GP!
 klusaisMiileetaajs  2007-09-18 23:32 
Piekrītu mistik!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?