Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tu vedi aiz sevis naavi!
Tu naaci ar tik nevainiigu smaidu,
Aiz sevis vedot liidzi naavi. Skatoties ar savaam sausajaam aciim Tu ar savu kaulaino pirkstu pieskaaries man. Es saaku smakt nost, Mana sirds beidza puksteet, Manas asinis apstaajas Un siltums saaka pamest mani. Es jutos auksti, tik auksti... Tavas luupas turpinaaja znjaugt mani, Tev tik vienaldziigi noskatoties, Kaa es mirstu... P.S. Par laimi tas bija sen un vairs nav patiesiiba :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|