Bēgle
Man teica
ka tā esot laime
ar rozā bantīti matos
un persiku garšu vaigos
tā atnākt var
gan ziemā gan vasarā
ar rožu bārkstīm
savā samta kažokā
man teica
ka nevar to aiztikt
tas laimei varot
nepatikt
es piegāju klāt
un paglaudīju
un aizmuka tā
ka nemanīju
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2007-09-18 00:55 |
Laime-vai tā asociējas tikai ar jaunību? Tajā vecumā to pat īsti neprot novērtēt.
Laime ir-no visa kā pa drusciņai, tā rada dvēseles mieru un saskaņu. Bet taisnība
gan-ļoti īslaicīga, gaistoša... |
| kollin |
2007-09-18 06:55 |
| Katram jau savādāka liekas tā laime...man patika, tāds mīļš, rozā, pūkains!:)) |
| dzilna |
2007-09-18 09:47 |
| Tik tramīga laime jāpieradina lēnām.Ja vajag,lai tā ēd no rokas.:))) |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-18 11:55 |
| Eh..! |
| ne_jau_taa |
2007-09-18 15:51 |
| ???Tik vien? |
| mistik |
2007-09-18 19:40 |
| Nevajadzēja glaudīt...Laimi nevar pieradināt! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!