Tas pats rudens.
Migla no agra rīta
Starp zāli, ceļu un kokiem
Jau izsenis klīst ne tikai,
Pa vecās Daugavas lokiem.
Ar spokiem
Vēju purinātiem,
Ar zāles ugunskuriem
rudens lapu kurinātiem.
Mēs ejam un iegrimstam sūnās
Zemes, zāles un sēņu dūnās.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-17 13:09 |
:)) Cik esmu bradājies pa purviem, nekad sēņu dūnas neesmu grmis. Tu varbūt domā
pelējuma sēnes? :)) |
| kollin |
2007-09-17 17:58 |
Nu jā, tās dūnas tešām kaut kā nevisai, bet kopumā dzejolis ļoti labs...man
patika!!!:))) |
| mistik |
2007-09-17 20:00 |
| Man arī patika, neskatoties uz sēņu dūnām! :) |
| GedertsPiebriedis |
2007-09-17 21:31 |
Dzejniece norāda, ka cilvēkiem ar palielinātu svaru nav ieteicams staigāt pa takām ar
nestabilu pamatu. |
| just_me |
2007-09-17 22:03 |
| Man arii loti patiik :) piedod, bet peedeejaas 2 rindinas gan nepaaraak :- |
| pirts |
2007-09-17 22:21 |
Prieks par to, ka jums patika. Par pēdējām divām rindiņām nebēdāju, ļoti gribējās
viņas ierakstīt.:)) |
| dzilna |
2007-09-18 09:56 |
Par tām pēdējām 2 rindiņām:tikai autoram zināms,kāpēc viss,pat sēnes ,liekas kā
dūnas,varbūt-nogurums,varbūt-cits kas.Man liekas,ka taisni tās visumā trafaretajam
dzejolim piešķir intrigu. :))) |
| pirts |
2007-09-18 12:15 |
| Trafarets dzejolis, trafaretām izjūtām, katru gadu no jauna.:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!