Sviests un mūžība

autors: susulacis [dzejoļi]

Uz mūžības svariem..
Nosvēru sviestu!
Un kosmosā sūtīt
To briestu.

Lai visiem :
Tiek sviests!
No sirds tas Jums:
Tiek sviests!

Ar sviestu!
Var arī bez tā.
Iezvelt ar piestu.
Redzēs .. kaut kā..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-09-17 13:11
Biezpienu un krejumu arī neaizmirsti aizstellēt! :))
kodax	2007-09-17 13:41
Drīz būs "sviesta" deficīts! Ļoti laba doma! Pēc depresijas laikam piedzima? :))
kodax	2007-09-17 13:41
Drīz būs "sviesta" deficīts! Ļoti laba doma! Pēc depresijas laikam piedzima? :))
kollin	2007-09-17 17:59
Kāpēc tieši sviestu, ko?:)))
kadikis	2007-09-17 19:09
kā veselība ? paldies,sviests mutee kuust...
mistik	2007-09-17 20:02
Ļoti laba doma! Un,galvenais, ļoti laicīgi! :)
GedertsPiebriedis	2007-09-17 21:38
Šim dzejniekam pašam pirmajam uz pasaules ienāca galvā ideja nosūtīt kosmosā lielu tauku procentu saturošu piena produktu, un par to mēs viņu apsveicam un sajūsmā saucam - urrā!
dzilna	2007-09-18 09:59
Sviests,mests...jā,tiešām,kāpēc gan ne Kosmosā?:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!