Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
NOSLĒPUMS
Neviens jau nevienam nepieder,
Tik mūžība visus uz svariem sver, Un viss, par ko kādreiz sapņojam, Ir tikai putekļi kosmosam. Raud vientuļas sirdis un ilgojas, Bez glāstiem un mīlas tās bēdīgas, Bet zvaigznes par to tikai pasmejas Un turpina spīdēt. Cik tālas ir tās... Es tevi kā saulīte sildīšu, Tu sniegsi man savu maigumu, Bet kosmoss ar zvaigzņu miljardiem Lai skatās uz mums abiem, laimīgiem! Jūs teiksiet, tā atkal ir pasaka, Nu kā gan lai ticam, ka notikt var tā? Man noslēpums zināms, - jau vakarā Tev saulīte draiski smies kabatā! 14.09.2007
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|