Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sāp...

Vientuļa asara norit pār manu vaigu,
Sūrst, grauž, atstāj mūžīgas pēdas...
Kaut vienu glāstu maigu,
Kurš sadziedētu rētas...

Laiks skrien uz priekšu,
Bet kāda daļa manī mīt.
Es visu noliegšu!
Bet varbūt tikai rīt...

Lai kur arī es būtu,
Tavs tēls man pazib gar acīm.
Vai tu zini - es jūtu!
To visu vēlos tev sacīt!

Varbūt šodien, rīt vai parīt...
Nē... Es neko vairs nespēju darīt...
Lēnām aizveru acis uz mūžu,
varbūt tur es mieru gūšu...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-09-17 13:29 
Kamēr neesi ar mani iepazinusies, nekur prom netaisies! Es Tev tādus pekstiņus
samācīšu, ka 106 gadus gribēsi dzīvot. :)))
 mistik  2007-09-17 20:24 
Skaists dzejolis, bet ļoti skumjš!Varbūt tiešām padomā par KM piedāvājumu!! :)
 just_me  2007-09-17 21:55 
paldies! :) jaa bet ir taada lieta - es esmu dzex :D sis dzejolis neatspogulo manas
tagadejas sajutas:) bija skumjs noskanojums :( un atcerejos vienu paridarijumi no
savas meitenes puses, tad ari tapa sis dzejolis... zinu taads mazliet meiteniigs
izklausaas bet taads sanaaca :)
 GedertsPiebriedis  2007-09-17 22:12 
:)))))))) Man prieks, ka KLM uzķērās! :))))))) Atvainojos, jo dzejolis ir par
skumjām, kuras apskauj ne vienu vien nelaimīgu mīlētāju.
 sky22  2007-09-18 19:10 
skaisti!tas ir skaisti,ka tu jūti,jo katrs izjustais mirklis piepilda mūsu dzīvi un
padara to bagātāku,ja arī šis mirklis ir skumjšs...tas ir pakāpiens jaunam un
neizzinātam
 just_me  2007-09-18 21:38 
paldies! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?