Tagad ir par vēlu.

autors: rudaa [dzejoļi]

Dzīves pēdējos mirkļus
Tu aizvadīji mēma
Tavā sejā pat sāpju nebij`
Tik vien kā apslāpēti saucieni...

Tavas acis tik miegainas bij
Kad redzējāmies mēs
Tava klusā balss
Un mierpielnais skatiens
Es klusībā atvadījos,
Jo nezināju vai redzēšu vēl Tevi..

Tik daudz es vēlējos teikt
Bet mani māca šaubas
Vai maz sadzirdēsi mani Tu
Es klusēju un tagad
Tagad es to vairs nekad nepateikšu...
...Tu aizgāji...

/Ar siltu piemiņu, veltīts vecmammai/

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Usmastante	2007-09-16 23:36
Lai vecmammai gaišas viņsaules takas, mazmeitas labo vārdu iesvaidītas.
kollin	2007-09-17 07:30
Vēl jau var pateikt to ko neesi izteikusi...domāju, ka vecmamma sadzirdēs!
Plaanpraatinjsh	2007-09-17 08:56
Vecmāmiņai tad vecmāmiņai,lai dodas pretī citai gaismai.
kodax	2007-09-17 12:17
Cik daudz nepateiktu vārdu paliek, kad aiziet kāds no tuviniekiem... Nav par vēlu, Rudaa! Vecmāmiņa lūkojas uz Tevi no mākoņu maliņas... Turies!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!