Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
ledus
bāli sārta sasprēgājusi
jūtīgi uzrauta augšlūpa meistarīgi iztukšots skatiens izlien no šaurām līnijām iezīmētu plakstu pažobeles mānīgi paviršā mezglā sagūstītas smalkas smaržīgas cirtas atsedz it kā bezpalīdzīgu skaustu kakla bedrīte mazliet nodod atslēgas kauli novērš uzmanību kā dzīvi iemūrēti spārni tikmēr alkas ieperinās starp lāpstiņām un plešas un pleš un plēš nost visas sienas atrauj durvis maigas iedvesmojošas delnu locītavas izstīdz pārlieku kaulainos pirkstos cieši iekrampējas rokturos un turas durvis aizplīvo vējā bet rokas turas izmocīto nagu baltumu tik un tā neviens neredz zem spožās lakas tikai trauslais viduklis gandrīz nemanāmi ieliecas kad ceļgaliem trīsot līdz gurniem līdz vēderam līdz noslēpumam uzrāpjas bailes un visas saites ar mājām klusi bez sāpēm izstiepjas un trūkst tagad viņa ir brīva un nolemta skaties - tur skaistas sievietes ar ledus mugurkauliem kārtojas kāšos bet ne uz siltajām zemēm
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|