Klasebiedrs :D

Grību būt džemperis tumši sarkanais,
Kas tevi drēgnās rudens dienās sildītu.
Tu būtu man vistuvākais, vienīgais,
Kas sirdi ar maigumu pildītu.

Vien atkļauj pieskarties, blakus būt,
Kaut klusi, vienkārši pretī smaidīt.
Zinu, ka nevaru tev tuvāka kļūt,
Bet neaizliedz cerēt, neaizliedz gaidīt.

Un nejauš pieskāriens pie mana pleca
Uz vestures stundu iekšā klasē ejot.
Kā skaista melodija- zināma un veca,
Liek manai mutei smaidīt, pratam- dejot.

Katru fizikas stundu uz logu skatos,
Pāšā saulainākajā klases pusē sēdi tu.
Saulesstari spēlējas tavos garajos matos.
Vēlētos, kaut arī es tā darīt varētu.

Kā rudenīga lapa gribētu es būt,
No koka krītot, iekrist tavās plaukstās.
Tevis dēļ nekas man nešķistu grūti.
Nebūtu vairs vientuļi un auksti.

Varbūt, reiz pienāks tāda diena,
Kad būsi mans un teiksi: „Mana.”
Vairs neklīdīšu sāpīga un viena.
Pat skumt un dzejot man būs gana.