Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atnāc citvakar
sēž vientuļi meitene un gaida mēnestiņš logā ieskatās, smaida vakars atdevies jau naktij debesīs kārto zvaigžņu rotu apskauj tumsa, pieglaužas logam bēdīga note iezagās domās - mēnestiņ neskaties, ej projām - atdoties nāksies atkal miega spokam mēnestiņš raugās un tikai smej - vai šķelmi neredzi, projām ej - palikšu viena, tāda kā biju - tāpēc, ka pieburto reiz atraidīju dzeltenā gaismā vizuļo logs gaidīto ieraugot krīt slogs kā vakars naktij atdodas meitene viņam no skūpstiem veidojas melodija un atkal vientuļa meitene sēž pa logu rit lietus, asaras dzēš - tu esi tik ilgi projām bijis - aizejot atmiņas tik` izkaisījis - atnāc pie manis atkal citvakar - skauž kā mēness zvaigznes skar lai asinīs kaisles skan melodija un nav jāsapņo par to kas reiz bija
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|