Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es zinu

Manas jūtas,kā izplesti putna spārni
Ar vieglu spārnu pieskārienu tevi skar
Tie manas domas aiznest vēlās Tev
Lai sirds atvērtos, kā gliemežvāks
Un zaigotu visās varavīksnes krāsās
Tad zinātu ka domā reizēm par mani
Es spārnus izplestu un lidotu pie Tevis
Jo zinu,Tu gaidi!
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-09-14 12:27 
Jauks!!!
 klusaisMiileetaajs  2007-09-14 12:38 
Labāk brauc ar autobusu! :))
 Burve77  2007-09-14 13:22 
Kas tad kavē lidot? Nu labi, paķidāsim dzejoli arī...labāk neliec tos komatus, jo
tas, kas te redzams, prasās pēc zemas atzīmes...par saturu, protams, ka skaisti,kā nu
ne:) bet gramatiku gan vajadzētu atkārtot.
 tavssargs  2007-09-14 14:08 
Stājies aviācijā!
 asmele  2007-09-14 22:06 
Jā...Mans papucis stāstīja,ka viņa bērnībā esot skandināts tāds pantiņš:"Ika,tika
gramatika,-Tā man lāgā nepatika"...Pateicoties Burvei77,es vismaz nejūtos vairs kā
Donkihots cīņā ar vējdzirnavām (jeb-par gramatiku)...Paldies, mīļā!
 Tapatviena  2007-09-15 01:55 
:)Neglābjams romantiķis esi!Un sapņotājs.Neatlaidiigs.:)
 pagaliite  2007-09-15 10:06 
spārnu pieskāriens
kā burvis
viegli pieskaras
atver sirds durvis
un viss sāk
skanēt...
 mistik  2007-09-16 19:35 
Ļoti romantisks un sirsnīgs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?