Noktirne

Ārā krīt zvaigznes-
Es krītu savos sapņos elēgiski nostaļģiskā noskaņojumā.
Man apkārt griežas pasaules un zvaigznes,
Tavi iedomātie skūpsti un fatamorgāniskās cerību pilis...
Tikai viena diena, viens acu mirklis un tas ir zudis,
Uz mūžiem un aizlaikiem un es atkal attopos bezgalīgā tumsā bez nākotnes.
Varbūt tu atradīsi mani veja apskāvienos, varbūt...
Es vairs negribu būt vergs dzīves virpiļviesulim, es vēlos būt brīva:
Putns debesīs, vilnis okeāna plašumos.
Atnāc un izrauj mani no šī gūsta!