Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Es mežarozi

Sārtu matos spraudu

Un sapņos Tevi

Samīļoju es

Tās smaržu

Vēlējos nu sūtīt

Ar ātrāko no

Putniem - domu,

Ar mīļāko no

Pieskārieniem - glāstu

Nu Tavam vaigam

Pieskartos es vēlos...
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-09-12 11:06 
Sākums labs, kas tur ar beigām notiek? -es par dzejoļa kompozīciju, ne saturu!-ritms
pajuka...bet žēl...būtu skaisti...
 8lapsina  2007-09-12 11:38 
Varbūt tā, bet varbūt arī citādi...
 pidulis  2007-09-12 17:13 
Teksts, cik var saprast, ļoti personisks un varbūt arī ļoti mīļš, bet tikai man
jājautā, kāds tam sakars ar dzeju!
 mistik  2007-09-12 17:35 
Beigas nesaprotamas.
 GedertsPiebriedis  2007-09-12 17:51 
Dzejniece sapnī redz, ka viņa pamazām posta apstādījumus, kaut gan īstenībā viņa
vēlas paijāties.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-12 18:59 
Pieskaries arī citās vietās, es nevienam nestāstīšu! :))
 astronoms  2007-09-12 19:33 
pēdējā rinda ir
pieskarties es vēlos...
tad var visu saprast vai vismaz nojaust.
labs temps.
 tavssargs  2007-09-12 19:40 
Labs dzejolis! Aŗi man patīk, kad pieķeras. :)
 asmele  2007-09-12 20:04 
Ātrākais no putniem-doma;mīļākais no pieskārieniem-glāts...Tas ir SVAIGS ATRADUMS!(Ar
to es domāju poētiskos salīdzinājumus).Lai veicas sakārtot arī pārējo dzejoļa tekstu!
 8lapsina  2007-09-13 17:02 
paldies...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?