Lauku puisis Rīgā

Iet pa ielu bandīts Bloha,
Naudas nav, bet baigā poha.
Tam pretī mierīgs, smaidīgs, lēns
Čāpo Pičuks – lauku zēns.

„Iesi tālāk savu taku,
Ja atdosi man naudas maku!”
Pičuks negrib naudu atdot,
Mēģina viņš Blohu vārdot:

„Saukšu kārtībnieku Juksi,
Kur tu, kukainīt, tad muksi..?”
Bandīts izvelk ārā dūci,
Grib viņš Piču kaut kā cūci.

Pičuks redz, ka ziepes briest,
Jūt, ka vairāk nevar ciest -
Liek viņš kaupēnam pa muti,
Sit gar zemi tā kā uti.

Apkārt lasās ļaužu pūlis,
Redz, kā uzpamst Blohas mūlis,
Izsauc policistu Juksi –
No atbildības neizspruksi!

Siltā istabā bez vestes,
Kur brīvību liedz dzelžu restes,
Kur lēni, lēni dienas rit,
Nu, Pičs ar zekiem kārtis sit.