un atkal Tu atnāci... un šoreiz rudenī...

un atkal Tu ienāc rudenī
vēl nav kļavlapu košu
vēl nav nekā no tā visa, kas bija
bet Tu nāc
tik pat strauji kā kādreiz
kā rudens vējš...
un atmiņas manas
kā lapas toreiz...

vai atceries tās debesis zilās
tai rītā, kad modāmies kopā
cik daudz bija zvaigžņu
tai naktī, kad klejojām kopā

cik viss bija labi...

un jau toreiz es sapratu vienu-
ja zinātu kā tas viss beigies
es vienalga ietu pie TEVIS
un atkal
es vienalga eju pie TEVIS...