PLŪSTOŠĀS SMILTIS

autors: Burve77 [dzejoļi]

man pamatu nav
es stāvu uz plūstošām smiltīm
zem kājām kā čūska
plūst ūdens tik ledaini viltīgs
es grimstu kā baismīgā purvā
un glābiņa nav
jo akacis melnais
jau žņaudz mani skavās
sirds retus un baiļpilnus
pukstienus skaita
un nespēkā trīc
nē eņģeli gaidi
vēl nesauc mani sev līdz

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
susulacis	2007-09-07 09:06
Nu Dikti Depresīvs.. un šitāda saruna ar NĀVES eņģeli....:)) Uzrakstiki ko pacilājošāku.. Rīt jau SESTDIENA :))
Burve77	2007-09-07 09:42
nedomā, ka vienmēr viss ir tikai priecīgi...
astronoms	2007-09-07 15:09
a kur tad debesu objekti ? pacel galvu augšā !!!!
Burve77	2007-09-07 15:25
tas bija sirdsklauvju apraksts...tāds sakāpināts sanāca... pacēlu galvu augšā:)) Saule:)) paldies!
Usmastante	2007-09-07 16:34
Kad motoru vienīgo manu Sāk maitāt dzeja, mīla un vīns, Man glābējs nopirkts nāk talkā - Vecais, labais ANAPRILĪNS.
planeeta	2007-09-07 18:01
Netipisks Burvei un man patika.:)
kollin	2007-09-07 18:18
labs dzejolis un pareizi saki, ka nevar taču visu laiku par priecīgo...
mistik	2007-09-08 18:42
Diezgan traģiska noskaņa, bet dzejolis labs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!