Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laiks!

Tu dzirdesi mani kad dziedaashu es
un naaksi man pretii bez piepuules
peec laicinja kaada kad beidzies buus viss
buus norimis veejss un laiks noguris
bet ejot veel kopaa pa celju, kas kuup
mees dziedaasim dziesminju kura nepazuud
lai dziesma shii lido, lai spaarni tai ir
un jauna lappuse ir jaatskjir
mees sakaam no jauna, kaut bijis ir daudz
mees sakaam no jauna, lai atkal Tu sauc...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-09-06 18:08 
Dziedoņi ērkšķu krūmā?!...
 klusaisMiileetaajs  2007-09-06 18:20 
Ko izdarīju ar celiņu, ka tas sāka kūpēt? :))
 astronoms  2007-09-06 20:49 
,...lai atkal tu slauc....
ļoti patiesi tverts.
 kollin  2007-09-07 07:17 
Man patika, dikti!:)
 GedertsPiebriedis  2007-09-07 08:02 
Dzejolis par cilvēkiem ar labām balsīm un absolūto dzirdi, kas kombinēta ar attiecīgu
muzikālo izglītību.
 Usmastante  2007-09-07 16:38 
Labs, vien 6.rindā, lai nepazūd ritms, es teiktu: mēs dziedāsim dziesmu, kas nepazūd
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?