Sajūtas

Apkārt man viss zaļo un kūst no svelmes,
Sajucis taurenis nedod patvērumu dejošā dzīvības elpā,
Nav soli kur spert, tik karsta liekas pasaules sirds.
Es skaļi iekliedzos,
Lai jūras šalkas nemāca mani klusēt.
Es mazliet iemīlos,
lai jasmīnu saldme kaut reizi piederētu man.
Es gribu ticēt no sirds,
Kad dvēseles lidinās kaut kur starp planētu dimensijam,
Un tikai nakts neprāta stundā
Skaļi izkliegt savas domas...