...

autors: megana [dzejoļi]

Es labi zinu
ka mēs
tūlīt šķirsimies uz mūžu
Vēl brīdi tikai
vēl reizi
vienīgo
tev blakus pabūt
un klusējot
saukt visu atmiņā...
caur salapotu zaļu parku
iziet
ar smeldzi krūtīs
asarotu skatu
viens otram blakus "tu" un "es"
kas nepārtapa vienā "mēs"

pa ceļu vienīgo un gaužām rūgto

mēs atnākuši esam
ātri
pie kailas brīvības
ko dodam mēs viens otram
MĒS ŠĶIRSIMIES
bet manā sirdī dziļš izmisums un sāpes
un rūgtas asaras

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-09-03 23:12
Man tieši šodien ir tāda situācija, bļin! :(
kollin	2007-09-04 07:26
Labs, patika!
evelina37	2007-09-04 08:21
Patika.
Amarille	2007-09-04 08:22
Tik paziistama situaacija,tik patiesi uzrakstiita...
GedertsPiebriedis	2007-09-04 09:28
Mirkļa vājuma brīdī viss šķiet bezcerīgs, bet varbūt šis tikai pajokojās?
Burve77	2007-09-04 09:57
Nezini vis! varbūt pēc mirkļa jau atkal viss būs labi, varbūt viņa scenārijs ir pavisam cits.Un Tu tajā tomēr vēl esi, liktenis dažreiz tik jocīgi izrīkojas... vispār jau šis dzejolis man patika tīri labi.
megana	2007-09-04 15:05
Klusajam Miileetaajam- sajūtas ir tik plosošas (sirdi), bet laiks dziedē visu un ar gadiem nāk citas domas un viss mainās.
Usmastante	2007-09-04 17:54
Labi uzrakstīts, taču es atkal esmu par to, ka prozā, ar attiecīgajām pieturzīmēm, nebūtu sliktāk. Šādi laikam vieglāk.
forele	2007-09-04 21:16
Protams, ka šādi vieglāk. Kur tad tādu prozas gabaliņu liktu - tikai dienenē, kur labākajā gadījumā kāds aprietu par mūžīgajām gaudām. Te vismaz zolīdi cilvēki... (es nē).
megana	2007-09-04 22:23
....kas nu kuram svarīgi...piekrītu, ka var arī ar pieturzīmēm...bet man patīk bez :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!