rudens

Aukstās vēja brāzmas manu seju glaudījušas
Slapjās rudens lietus lāses mani apskāvušas
Un pirmās koku lapas pie manām kājām nokritušas.

Laika virpulis tik dziļais
Ar silto vēju piepildītais
Laimes,prieka dāsnais
jau pagājis;vai nav atnācis?

Tur tālu,aiz ceļu kilometriem
Daudziem metru tūkstošiem
Siltās saules tveicē
palmu lapas acis priecē
Vien attālums tik biedē-
Tur savas lūpas vīnā mērcē
Un ādu jūrā veldzē

Kādās mērvienībās laimi mērot
Kad neaizliedz tev kalnus vērot
Kad gaisma saulē,nevis svecē
Kad tikai viena doma biedē
Kas prātu manu neiepriecē
Ka labi kādā tālā,svešā zemē