Lietus smaids

autors: kodax [dzejoļi]

uzzīmēju lietum smaidu
bet nesmaidīja tas

ar savu īgno seju
viņš plivināja tik asaras

tad klauni smīdināja lietu
zīmējot smieklīgas sejiņas

bet lietus nesagādāja prieku
lēja tik savas asariņas

tad sūtīju viņam buču
saldāku par medutiņ

un pasmaidīja man lietus
ar savu dzidro asariņ

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-09-03 17:54
Par šito varēji pamēģināt uzrakstīt arī kādu dzejoli. :))
Perfekta	2007-09-03 21:30
Medutiņ, asariņ, sejiņ.. Bik apšķebināja.. :P
kodax	2007-09-03 21:37
Ticu tam! :)) Bet ja nopietni, tad kaut kas man nepatīk šajā dzejolī! Tāpēc arī gribēju uzklausīt viedokļus... Domāju, šķebina visus! :)) Uh, ko es sadarīju! :))
mistik	2007-09-03 22:01
Tāds ļoti draisks! Man atgādināja bērnu dziesmu: Ļoti ļoti gribu lietutiņu zilu, Lietutiņu zilu, dzeltenu un sārtu :)
pagaliite	2007-09-03 23:09
Ja Tu viņu pacenstos pakutināt, varbūt pat sāktu smieties...ko var zināt:))
kollin	2007-09-04 07:21
Greizi tev sāk iet trešajā pantā...varbūt šitā... uzzīmēju lietum smaidu bet nesmaidīja tas ar savu īgno seju tas plivināja asaras tad klauni smīdināja lietu rādot smieklu sejiņas bet lietus neredzēja prieku tik lēja savas asaras tad sūtīju es viņam buču par medutiņu saldāku un lietus dāvāja man smaidu ar nu jau dzidro asaru neko daudz nelaboju, tas jau tavs dzejolis...:))
kodax	2007-09-04 10:47
Mīļš, mīļš paldies!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!