oranži rutīniskie marokas mandarīnu lauki (kāpēc gan nē)

saules gaismā
nemanāms
slepenais
medus lipīgais
zīmols
uzspiests
manām
jutekliskajām lūpām
dažus tūkstošus reižu
slienainām
maz
pilsētas
nekaunīgākajām
mēlēm
kailām
izlīdušām
no
maz atpazīstamām
kaut kur redzētām
sejām

es vairāk neatskatos
kad dzirdu
aiz muguras
seu veltītu
uzstājīgu
hei taxi
es vienkarši esmu
bitēm
un pienenēm veltīts
nu labi
dažus pēdējos gadus
dzeltens