Aiz mākoņa maliņas

autors: atigila [dzejoļi]

Ienirstot debesu dziļumos,
izgaist to attāli šķietamais tukšums,
un cilvēka dvēsele saplūst
ar mūžības patieso bagātību
gūstot sev dvēseles mieru
kurai ir zvaiģžņu mirdzums,
debesu zilgums
un mākoņu brīvība.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-09-01 11:07
Dzejniece sapņo par kosmonauta vai vismaz lidotāja karjeru.
atigila	2007-09-01 11:17
Galīgi garām GEDERT
klusaisMiileetaajs	2007-09-01 13:20
GP tiešām ir stulbs. Te ir runa par nirvānu!
kodax	2007-09-01 16:09
Ļoti labs!!!
tavssargs	2007-09-01 17:45
Es domāju, ka te rakstīts par reaktīvajiem iznīcinātājiem.
Usmastante	2007-09-01 18:45
GP vienkārši uzmeties par galma ākstu.
mistik	2007-09-01 21:14
Skaisti pateikts!
atigila	2007-09-02 09:05
Veltījums skaistai dvēselītei ,kura nu jau ir citā gaismā !!!!!! ...... un ,kur mēs visi tik ciniski šeit
sarma7	2007-09-02 20:45
skaists veltījums.
susulacis	2007-09-03 08:52
:) tā notiek :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!