Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vējpūtis

Vējš pieņemas spēkā,
Mākoņi debešos sprūst,
Ar pierēm triecas kokos
Kārkli kā smilgas lūzt.

Cepures aizlido sēnēm,
Kurmji ierokas alās,
Nopūstās zvaigznes plēnē,
Saule krīt jūras galā.

Upe izžūst kā tēja
Lieta uz degošas plīts.
Sadrūp pasaule vējā,
Vakarā iepūsts tiek rīts.

Aurojot, ārdoties skarbi
Metot sejās lāses un lietu,
Vējš salauž lietusssargus
Atstājot rokās .. mietus..



Viedokļi par dzejoli
 Amarille  2007-09-01 10:04 
Taadaa laikaa araa biistami raadiities.Man arii lietusargi luuzusi kaa skali.Jauks
dzejolis.
 GedertsPiebriedis  2007-09-01 11:11 
Autors apraksta tuvojošās pastardienas vīzijas.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-01 13:29 
Tu savas lietas uz plīts neliec! Tas var slikti beigties, zinu pēc savas pieredzes.
:))
 kodax  2007-09-01 16:15 
Ļoti jaukas rindas!
 tavssargs  2007-09-01 17:50 
Piekrītu KLM.
 mistik  2007-09-01 21:07 
Piekrītu GP!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?