Sadzīs tāpat un nemanīs, kā paiet laiks

Sirds vienmēr sajutīs,
Kas aiz biezas maskas slēpjas.
Paies kaut laiks, bet sapratīs,
Ka draudzību jāmāk ir saturēt.
Ar jūtām apveltīts- katrs no mums,
Bet katram skabarga sāp citādāk.
Tā skabarga - no koka krēsla nāk,
Kam bēdas tas pats kas prieks.

_Ja iedur skabarga:
*ir tādi, kas laikus izvelk un nebēdā;
*ir tādi, kas izvelk, kad sāpēt sāk;
*ir tādi, kas to ignorē;
*ir tādi, kas baidās un tā arī atstāj;
*ir tādi, kas nejūt un dzīvo tālāk;

_ _ _


*bet ir vēl tādi, kas uz koka krēsliem nesēžas :)