Kritiens dvēselē

autors: susulacis [dzejoļi]

Dveselē iekrita akmens.
Tāds pelēks un smags.
Sacēla viļņus un duļķes.
Varbūt par enkuru taps?

Dvēselē iekrita uguns,
Tā sakūra milzīgu sārtu.
Sadega dusmas un naids..
Kamdēļ,lai tos vēl krātu?!

Iekriti dvēselē manā,
Viegli kā dūjas spalva.
Triecienā uzsprāga Visums,
Aizrāvās elpa un noreiba galva.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-08-29 12:25
trešais panc-vnk superr!!!
Pozy	2007-08-29 12:59
Fantasktika!!!
mazaa_burve	2007-08-29 14:20
Man arī aizrāvās elpa - lasot! :) Skaisti! :)
durbissd	2007-08-29 16:02
Patīk!!!:)
lauvene4	2007-08-29 16:11
Tā mēdz notikt:)un dzejolis par to ir labs!:)
GedertsPiebriedis	2007-08-29 17:44
Dzejnieka dvēsele kā caurs spainis - krīt iekšā viss kas, un krīt, bet pilns nav nekad.
sauliite_buu	2007-08-29 19:29
Ļoti jauks un skaists! No sirds. Kas atvērusies citai sirdij
tavssargs	2007-08-29 20:56
Te nekur nav runas par sirdi.
mistik	2007-08-29 21:18
Es domāju visi panti ir super! Ļoti patika!
sauliite_buu	2007-08-29 22:01
Kā, nu nav par sirdi? Ja vajadzētu uzzīmēt šo dzejoli, tā būtu amora bultas skartā sirds
planeeta	2007-08-29 23:53
Sabliezts, kā pie sāpēm. Labs.
daleina	2007-08-30 13:48
Labs dzejolis, prieks lasīt un vērts atcerēties.
Paracelzs	2007-08-30 14:10
Labs !:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!