Kad saprāts lūdzas...

autors: Jeilona [dzejoļi]

Lūdzu, nedomā!

-Es nevaru, domas pašas bāžas man virsū.

Lūdzu, neraudi!

-Tu domā to sāļo slapjumu uz vaiga?
Nieki! Tas tikai lietus.

Lūdzu, nemelo!

-Ak, neskaties tik bargi!
Reizēm sev melot drīkst.

Lūdzu, nežēlo sevi!

-Liec mieru! Es atkal gribu būt bērns
Un just mammas mierinošo klēpi.

Lūdzu, never acis ciet!

-Nē, es šodien esmu pārāk nogurusi,
Lai pasaulē vēl ilgāk lūkotos.

Lūdzu, nebēdz prom no realitātes!

-Labi, tu uzvarēji. Ņem manus spārnus,
Es vairs nelidošu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-08-27 22:38
Jā, man patika, ar visu savu klibumu.
mistik	2007-08-27 23:10
Par daudz to ne... grūti ielikties tādos rāmjos!
Steamroller	2007-08-28 09:06
Nedomā! Bet, ja domā, tad nesaki! Ja saki, tad nepieraksti! Ja pieraksti, tad neparaksti! Bet, ja parakstīji, par ko tagad brīnies?
Bils	2007-08-28 09:35
jauka bērnu spēlīte...bet: no bērna mutes-Dievam ausī...
GedertsPiebriedis	2007-08-28 10:34
Dzejniece teorētisko un praktisko apmācību laikā sastopas ar dažādām grūtībām, līdz saprot, ka lidotāja darbam viņa vēl ir par jaunu, un tāpēc pamet mācību mašīnu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!