Smaidīsim
Aiz loga
Ielas. Mašīnas. Cilvēki.
Cilvēki...
Katrs ar savu pārdomu nastu,
Dzīvi neredzot iet.
Ja es būtu burvis,
Ja vien es prastu...
Cilvēku dzīvēm saturu liet.
Neturiet taču acis ciet!
Ja varētu smaidīt iemācīt...
Smaidīt ar acīm,
dvēseli,
sirdi.
Ar smaidiem šīs ielas piepildīt!
| Viedokļi par dzejoli |
| GedertsPiebriedis |
2007-08-26 22:52 |
| Autors vēro pūli un domā, kāpēc cilvēkiem nemaksā algās tik daudz, cik viņiem vajag. |
| mistik |
2007-08-26 23:24 |
| Ļoti interesants. Man patika gan saturs, gan forma!! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-08-27 10:42 |
Ar to smaidīšanu, ejot pa ielu, tā nu ir. Jābūt uzmanīgam un vērīgam, jo tik daudz
mašīnu nekad līdz šim nav bijis, un visas skrien kā trakas. Viens mans bijušais darba
biedrs algas dienā bija tā ritīgi ieņēmis un, priecīgi smaidīdams, meimurojis uz
māju. Šķērsojis ielu, bet šoferis nebija pamanījis šā smaidu, nepaspēja nobremzēt un
uzbrauca virsū. Labi, ka labi viss beidzās. Kapotā gan bukte palika. Bet tas bija
kādus gadus piecus atpakaļ un mašīnu tad nebija tik daudz kā tagad. |
| pagaliite |
2007-08-27 17:26 |
Cik saulaina iela
Šajā lietainā dienā!
Visi smaida.
Visiem nav raižu un pietiek
laika:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!