Nakts un Diena

Paralēlā pasaulē Dienai bija sāncense
Mīlētāju lutināta, čubināta draudzene.
Apzīmējums tai bij` skaists –
Nakts, kam tumšs jo tumšs ir vaigs.

Naktij bija rotaslietas – dimanti un krelles dārgas,
Dienai tikai zelta broša, zilas lentas, smaržas vārgas.
Tā nu dārgumu un mantu bariņš
Uzsācis bij` spēli „kariņš”.

Tā kā dāmas šīs bij` glaunas,
Bija vien tās jokos ļaunas.
Berot pērles zili melnās,
Bija abām mutes melnas.

Talkā nāca Mēnestiņš –
Nakts un Dienas vectētiņš,
Tanti Zemi vidū lika,
Katrai, lai ir sava rika.

Saullēkts tikai pasmaidīja,
Saulriets rokas noplātīja.
Tā nu šodien abas dāmas
Dzīvo mierīgas un rāmas.