Apraktais kara cirvis

Tu zini, es nevaru sacīt,
Ka esmu palicis viens.
Tu zini, es nemāku lūgties
Kad dzīvei izgāzta siena.
Tu zini, ka protu es smaidīt,
Dienā, kad asaras rit.
Tu zini,es nespēju gaidīt,
Kad liktenis pakrūtē sit.

Ja vari, tad piedod man,
Ja nevari- tā tava tiesa!
Kas bijis,tas paliks tāds gan,
To piecietīs Dvēsele.. miesa.

Mēs apraksim kara cirvi,
Kas katram likteni cērt.
Kāps dūmi kā savīta virve,
No pīpes, kas mieram tos vērpj.