Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kliedz es dzirdēšu.

Kliedz cik jaudas, bet nedzirdēs ne viens,
Izmisums pārņem mani, jo spēki jau zūd,
Dvēsele kliedz, jau klusāk,klusāk..
Bezspēkā kliedz dvēsele, bet čuksti vien skan,
Dvēsele kliedz, klusi, klusi,
Kas dzirdēs to?
Aizllido Balta dūja ar dvēseli, kas kliedz.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2007-08-21 15:47 
Bļauj cik gribi, bet neviens cits kā klM Revi tiešām nedzirdēs. Gan jau būs klāt. Tad
palaid tādu mīlīgu vaimanu.
 mistik  2007-08-21 20:16 
Dvēseļu glābšana ir pašu dvēseļu ziņā!
 duh  2007-08-21 22:58 
es kliedzu rīta agrumā,kur biji tu?es kliedzu pusnakts dzestrumā,kur biji tu?es
kliedzot sapratu nu nav tak vērts ,ne kliegt ne bļaut jo krēsls tavs....ir pārāk ērts
 GedertsPiebriedis  2007-08-21 23:41 
Dzejolis par trošņošanu.
 tava_mazinjaa  2007-08-21 23:55 
nav par trokshnjoshanu..tas ir kas dziljaaks..:)
 klusaisMiileetaajs  2007-08-22 08:00 
Nevajag sēņojot līst tik tālu mežā, ka no pārbīšanās un pārbļaušanās jau sāk rādīties
balti putni. :)))
 tavssargs  2007-08-22 08:20 
Ja Tev vāja balss, armijā par komandieri nederi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?