Staigā klusi, klusi!

Ne jau vienmēr ir ļauts runāt-
Reizēm vārdi mīl klusumu.
Tāpēc staigā klusi, klusi
Un netraucē mani manā templī.

To visu daru labprātīgi,
Lai saudzētu to, kas tik trausls.
Ej, lūdzu, garām, tik atstāj ziņu,
Ka atnāksi tad, kad vārdi būs kļuvuši stipri.

Kad pienāks stunda, es atdošu tev visu:
Gan tos vārdus, ko izmeti nestundā,
Gan atmiņas, ko dzēsi dusmās iekarsis,
Gan to mazo sīkumu, kas ļaus mums dzīvot tālāk viegli, viegli..

Atnāc un mēs abi kļūsim brīvi..