Sandrai Akmenei

Es lasīju akmeņus
Gaujmalā
Es lasīju akmeņus
Tev
Lielus, mazus,
apaļus,
baltus un melnus.
Lasīju, lai mazgātu
uz robežas
starp upi un jūru
un burkā tev bērtu.
Es gribēju atrast
Tavu akmeni!
Lai tev to uzdāvinātu.
Es tikai nezināju,
kāds ir tavs akmens
Vai tas ar iedobēm,
kurš laimi nesot?
Varbūt tas pavisam sīkais?
Vai sirdij līdzīgasis?
Tāpēc lasīju un lasīju...
Nevar taču
tik daudz reižu
kļūdīties!
Katram ir vajadzīgs
savs akmens -
Tāds, pie kura atgriezties,
ko sildīt,
ko atkal un atkal iepazīt...
Savu akemeni,
ar ko klusēt,
ar ko smieties vai raudāt.
To akmeni, ko iemīlēt
katru dienu vēl mazliet.
Es lasīju akmeņus
gaujmalā,
Jo manu akmeni
Man iedevi TU!