Zvaigžņu lietus.

Tikai reizi gadā
Zvaigžņu lietus līst.
No zvaigžņu segas
Atraujas pa vienai,
Un kaut kur tālu
Debesjumā klīst.
Jo debess māte
Spožo segu kārto,
Un tajā zvaigžņu
Saradies par daudz.
Nu tās kā bites,
Aizlido no mājām.
Tās šobrīd cita
Dimensija sauc.
Es skatos zvaigznēs,
Kā tās spoži izgaist,
Cik viegli projām
Tumsā aizlido.
Tās nekad nezudīs,
Tās neizgaisīs...
Kā bites viņas
Tikai izspieto.