pasakas ir un paliek pasakas

Smaga meodija plūt pār tavām lūpām..
Tev ir tik maiga balss
Kā samtains audums tā mani apņem;
Šis ir sapnis kurā nav un nebūs beigu!
Debesis tik tumšas un nosētas ar zvaigznēm
Tās mūžīgajā pasaulē krīt un kā bērnu dzīvības dziest..
Jo neesam mēs princeses,
Kuras dzimušas ar zelta kronīti galvā;
Priekš mums nekas nav mūžīgs,
Un reiz kā svece izdziest..
Šai dzīvē mums katram sava vieta jāizcīna
Ar asarām, prieku un sāpēm
Bet atceries- nogalini mani maigi..
Jo šī nebūs pasaka ar lamīgām beigām