Māmiņai

Kas šūpojos es tik viegli
Man vēji pretī skrien liegi
Es apsēžos uz kada veca bluķa un domaju par tevi
Cik ilgi vel tu busi?
Man skumjas sagrabj sirdi
Un asaras rit tik strauji es domaju, bet nevaru aizmirst tevi,
Tad pēķšņi nolieku galvu un aizmiegu, bet sapnis nak man pretī ar tevu smaidu, taču sapnis sākas un tu man sniedz savas mīļās rokas tik trauslas un neaizskaramas,bet tad mes ejam pari paradizes darzam, kur visas malas klatas ar ziedim un tad es iesaucos sava balsi ta esi tu mamulīt...