Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ES - SEJA

Es - seja.
Ar trim atslēgām mana dvēsele slēgta,
Sāpēm nav vietas.
Ar septiņām ķēdēm sieta
Nu sirds mana cieta.
Sāpēm nav vietas.
Es - seja,
Es tikai lieta.
Rīts sārtus putekļus svaida vējā.
Es – seja,
Ko liktenis neredzēja.
Viedokļi par dzejoli
 susulacis  2007-08-16 08:32 
Un sejā neatspoguļojas tas , ko jūti ...
:))
 tavssargs  2007-08-16 09:19 
Feiss, mūlis, ģīmis, purns...
 lauvene4  2007-08-16 09:37 
Kaut kas šodien nav kārtībā ar dzejoļiem...t.i.,ar tēmām...atvainojos...
 dzilna  2007-08-16 10:01 
Nezinu,kādai jābūt šodienas dzejoļu-tēmu kārtībai,bet man šajā ne-kārtībā vairāki
likās pat ļoti baudāmi darbi.
 dzilna  2007-08-16 10:03 
Arī šis saista ar savu paskarbo dramatismu,un pēdējās 2 rindiņas ir vienkārši super!
 kollin  2007-08-16 10:24 
Patika, ļoti!:)
 GedertsPiebriedis  2007-08-16 10:27 
Autore domā, ka viņas inrternetā ievietotās fotogrāfijas normāli čaļi nezin kāpēc
nemaz neievēro.
 mistik  2007-08-16 20:59 
Ļoti patika!
 lauvene4  2007-08-16 22:37 
Uz vakara pusi iepatikās:)))
 Plaanpraatinjsh  2007-08-17 08:07 
Kur tad ir tā glezna.
 Bils  2007-08-17 13:20 
es-dirsa. atvainojiet.piedodiet.
 Burve77  2007-08-17 16:52 
Paldies, Bil. Jā...tiešām skaists komentārs...varēji arī neko nerakstīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?