ES - SEJA
Es - seja.
Ar trim atslēgām mana dvēsele slēgta,
Sāpēm nav vietas.
Ar septiņām ķēdēm sieta
Nu sirds mana cieta.
Sāpēm nav vietas.
Es - seja,
Es tikai lieta.
Rīts sārtus putekļus svaida vējā.
Es – seja,
Ko liktenis neredzēja.
Viedokļi par dzejoli |
susulacis |
2007-08-16 08:32 |
Un sejā neatspoguļojas tas , ko jūti ...
:)) |
tavssargs |
2007-08-16 09:19 |
Feiss, mūlis, ģīmis, purns... |
lauvene4 |
2007-08-16 09:37 |
Kaut kas šodien nav kārtībā ar dzejoļiem...t.i.,ar tēmām...atvainojos... |
dzilna |
2007-08-16 10:01 |
Nezinu,kādai jābūt šodienas dzejoļu-tēmu kārtībai,bet man šajā ne-kārtībā vairāki likās pat ļoti baudāmi darbi. |
dzilna |
2007-08-16 10:03 |
Arī šis saista ar savu paskarbo dramatismu,un pēdējās 2 rindiņas ir vienkārši super! |
kollin |
2007-08-16 10:24 |
Patika, ļoti!:) |
GedertsPiebriedis |
2007-08-16 10:27 |
Autore domā, ka viņas inrternetā ievietotās fotogrāfijas normāli čaļi nezin kāpēc nemaz neievēro. |
mistik |
2007-08-16 20:59 |
Ļoti patika! |
lauvene4 |
2007-08-16 22:37 |
Uz vakara pusi iepatikās:))) |
Plaanpraatinjsh |
2007-08-17 08:07 |
Kur tad ir tā glezna. |
Bils |
2007-08-17 13:20 |
es-dirsa. atvainojiet.piedodiet. |
Burve77 |
2007-08-17 16:52 |
Paldies, Bil. Jā...tiešām skaists komentārs...varēji arī neko nerakstīt. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|