Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavā kātbūtnē...



... TAVĀ KLĀTBŪTNĒ...



Tavā klātbūtnē,

man ir

miers dvēselē.

Tavs mīļš skatiens

mans prieks dvēselē.

Tavs jaukais smaids,

un uzreiz

pazūd naids.

tavs viens

pieskāriens maigs,

mans prieks

tad mazākais.

tavs labais vārds,

un tad

nav vajadzīgs

vairs nekas,

jo tas jau

ir kautkas.




































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































Viedokļi par dzejoli
 forele  2007-08-14 19:21 
varbūt var tukšo lauku likvidēt un izlabot nosaukumu...:)
 pagaliite  2007-08-14 19:28 
Kamēr te lejā tiku,
aizmirsu, par ko tur bija...
 GedertsPiebriedis  2007-08-14 19:46 
kaut ko vajadzētu uzzīmēt. :))
Atvainojos.
 lauvene4  2007-08-14 20:49 
dzejojumu neizlasīju,papriekš gribēju paskatīties,vai nevar nobraukt lejā;)))
 lauvene4  2007-08-14 20:54 
Nu vismaz ortogrāfijas kļūdas,šķiet,ir pazudušas.Bet vai tas naids tik vienkārši var
pazust no viena jauka smaida...:)
 kollin  2007-08-15 08:35 
Ar to tukšo lauku - klaja necieņa pret lasītāju!
 klusaisMiileetaajs  2007-08-15 08:54 
Gobi tuksnesis starp dzeju un lasītāju viedokli. :)))
 Burve77  2007-08-15 14:48 
visa dzeja man viens ceļojums:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?