Dvēseles putenis

autors: kodax [dzejoļi]

Nu jau vasara rudeņo
vēji uz priekšu tik trauc
sirds kā ziemā puteņo
vasaru līdzi sauc

savādi pulsē dzīslas
uztraukumam pamata nav
viss jau kādreiz beidzas
lai jau rudeņo lai

rudeņo rudeņo rudeņo
baltajā apvārsnī
tumšajās ēnās balta stīga
pazuda dvēseles putenī

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2007-08-13 11:04
Skaisti!:))
evitaa	2007-08-13 14:01
par manu gadalaiku. man patīk rudens.;)
GedertsPiebriedis	2007-08-13 15:45
Autore neiebilst pret gadalaiku maiņu, jo saprot, ka globālos dabas procesos neiespējami iejaukties.
asmele	2007-08-13 16:52
Ja visā dzejolī darbība notiek tagadnes formā,tad arī pēdējā rindā nav nekādas vajadzības pāriet uz pagātnes formu! "Pazuda" vietā ieliec "pazūd", un pat ritms nemainīsies! Veiksmi!!!
pagaliite	2007-08-13 18:00
Vasara iet uz beigām Un sirds jau puteņo...
klusaisMiileetaajs	2007-08-13 18:59
Drīz sniegi apkārt puteņos, Bet kodax vēl tup tupeņos. :))
mistik	2007-08-13 21:18
Tāda skumīga noskaņa, bet dzejolis ļoti skaists!
tavssargs	2007-08-14 01:04
Atkal negribas, bet piekrītu KLM.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!