Sapnis vasaras naktī

Ar asiņainu bezmiega sapni
No rīta cīnās mans prāts.
Šai sapnī par maijrozi tapa
Un uzplauka cirvja kāts.

Tur aizpeld kā gulbji tik bāli
Un skanot gluži kā maks.
Tie pērkona mākoņi tālie,
Un atdrāžas viesulis smags.

Es iespiests starp sētas durvīm,
Un nekust vairs loceklis kāds.
Vai palīgos atnāks pūķis vai burvis?
Vai kritīšu saspiests tāds..

Bet acis nevaras, plakstiņi līp
Un sapnis par murgu jau top.
Man veldzi nedod gaidītais rīts,
Jo jūtu: kāds bedri man rok..

Pulkstenis ieķērcas gluži kā taure,
Un miesa no gultas veļas un krīt,
No sapnīša izrauj zvirbuļu auri:
Ir pienācis kārtējais darbdienas rīts.