Mākoņu asaras

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Mākoņu asaras
Šodien pār zemi krīt
Redzi cilvēk
Arī mākonī bēdas mīt
No šīm asarām
Zeme veldzi sev smeļ
No šīm asarām
Viss saplaukst un zeļ
Noskalo putekļus
Ikdiena sakrāt ko prot
Nomazgā visu
Tik tīri un saudzējot
Aizpeld mākonis
Kļuvis tik gaišs un balts
Aizlido mākonis
Nesalauzts priecīgs un stalts
Nekaunies cilvēk
Savu sāpi tā izraudāt
Nevajag sirdī
Tik ilgi šo smagumu krāt
Varēsi atkal
Kā mākonis justies brīvs
Atceries teikto
Ja raudi tu dzīvs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dzilna	2007-08-07 23:53
Es raudu reizi gadā,un tad ar ne katru gadu.Kā tad man ar to dzīvošanu sanāk?
Drusts	2007-08-08 01:17
Jēdzīgs tomēr dzejolis!
izkritusii_skruuve	2007-08-08 01:52
Ļoti patīk! Vien pats pēdējais vārds tāds kā mākslīgi piekabināts. Atskaņu dēļ, vai?
GedertsPiebriedis	2007-08-08 06:23
Visus mākoņus nepakļausi! - tāds moto caurvij šo darbu.
DEIBORA	2007-08-08 09:20
Paldies par komentāriem! Dzilna,es priecājos ka Tev dzīvē tik labi iet.Lai arī turpmāk Tev tā veicas!
mistik	2007-08-08 21:15
Tas nav rādītājs! Nebūt nedzīvoju dikti rožainu dzīvi, bet arī raudu ārkārtīgi reti...un tikai tad, ja neviens neredz! :)) Iznāk, ka es ar neskaitos dzīva?! :0
klusaisMiileetaajs	2007-08-08 22:38
Caur ir ar Tevi, mistik..! :))
Plaanpraatinjsh	2007-08-09 07:57
Bimbo cik gribi, zupu strebjot vai vistas barojot - man nu viens pīpis.
tavssargs	2007-08-09 08:43
Nav ko raudāt, jāiet meitenes šmaukt! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!