no savām bailēm..

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

ne jau mani,
no savām bailēm tu paglābties skrēji
kausētu svinu
asins vietā dzīslās lēji
redzi, kā pulsē uz āru
nedomājot, cik tas ļoti sāp
pat vārdu tev nevaru sacīt
jo tulku nav, kas ļautu
sārtu kurt,
āda sloksnēm, kā papīra loksnēm
sadeg maigums un burti,
dūmi gaistošās debesīs plešas
tukšums kā rokas stieg mālos
nesaprasti un tik sulīgi
vārdi kā bultas
mērķī trāpa un stājas
sirds klusums..tik dziļš..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-08-07 10:59
Viss ir tik sarežģīti, ka man jau galva sāk džinkstēt, domājot, kur šajā darbā ir racionālais kodols. Varu vien īsumā pateikt tavssarga vārdiem: "Nu, bļin..!" Atvainojos.
klusaisMiileetaajs	2007-08-07 14:25
Kā svins no bailēm jutos es, To ievēroja meitenes. Gribēju tad sārtu kurt, Bet skuķi sāka mani burt. :) Starp citu, kur burve palikusi? Vai tiešām arī viņa aizbraukusi uz Īriju sēnēs?
pagaliite	2007-08-07 19:55
kad rokas stieg mālos tad tukšums māla figūrā pārtop vārda bultām kam dzīvību dot ja tikai to prot
mistik	2007-08-07 21:52
Klusums ir vai nu pirms vai pēc vētras!!
Drusts	2007-08-08 01:21
Patika,ka redzu saraxtā Kurkurmiiti-labi ka raxta!
Plaanpraatinjsh	2007-08-09 08:33
Pilnmēness naktī mēģini kliegt pret ziemeļiem. klM teica, ka tas palīdzot.
tavssargs	2007-08-09 08:51
Kam tad ir vienaldzigs kurkurmītis?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!