05.08.2007.

Puisim,kuru pazinu tikai vienu dienu...

Kad nācu es, stāvēji Tu tur..
Kad gāju klāt, tad bijām kopā
Trīs ..skumjās sirds sāp!
Tavas acis,kurās ielūkojos es,
Padarīja mani neprātīgu..
Tavs smaids,kuru vēroju es,
Aptumšoja manu prātu..
Tavas rokas,kurām pieskāros,
Lika trīcēt maniem ceļgaliem..
Tavs augums,kad apskāvu to,
Pavēlēja man trīcēt aiz laimes!
Laime ir tikai viens īss mirklis,
To dāvāji man Tu!
Tik aptvert nespēju vēl aizvien..
Vai tādēļ dēļ manas kļūdas vien
Tam visam jēga bija?!
Iepazinu,satiku un iepatikās..
Taču viss bija uz īsu brīdi,
Tici tam,ka ļoti vēlējos -
Laiks apstājies,neļauj aiziet
Sirds pukstēja straujāk,
Manas acis mirdzēja!
Apzinos - ātri pieķēros,neiepazīstot..
Piedod man,ka esmu tāda,
Cerība mira pēdējā!
Laime nav domāta man -
Ar Tevi!
Viss pazūd - Tu!
Ļauj man pazust atmiņās par Tevi,
Ļauj man piedzīvot to vēlreiz..
Vienkārši ļauj!