Ik vakaru

Ik vakaru uzplauka zvaigznes,
Tās vienmēr bija un būs.
Mums apgaismo priekus un raizes,
Par svecēm pusnaktīs kļūst.

Krīt zvaigznes no mākoņu plaisām,
Kā skumjas, tik lēni tās krīt.
Pār zemi šo plašo tās vientuļas kaisās
Kas zina vai mirdzēs tās rīt.

Ik nakti es paceļu acis
Kur svešas pasaules mirdz.
Kas bijis ,pagājis ,nācis
Ko vēlas pasacīt sirds?

Krīt zvaigznes no mākoņu plaisām,
Kā skumjas, tik lēni tās krīt.
Pār zemi šo plašo tās vientuļas kaisās
Kas zina vai mirdzēs tās rīt.

Ik rītu tās meklēju zālē,
Tur vienīgi putekļi kūp.
Dilst mēness.. aizmiegot bālē,
Un sapņi kā čaumalas drūp.

Krīt zvaigznes no mākoņu plaisām,
Kā skumjas, tik lēni tās krīt.
Pār zemi šo plašo tās vientuļas kaisās
Kas zina vai mirdzēs tās rīt.