Krīta līnija

autors: Neatliekama_Rakete [dzejoļi]

Divi piekūni uz ceļa metas,
Četras zaļās acis viņā urbj.
Atbildes nav.

Klusā sprādzienā,
Virs galvas uz zirgiem domīgi,
Grozot zobenu niezošā galā.

Pa trepēm asiņains,
Baltā kreklā,
Gājienos nodzīts,
Aizlido naids.

Kāpēc man nedevi visu
Mīlestību uz šīs pasaules?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-07-31 10:45
Laikam jau nebiji visu pelnījis.Labs dzejolis.
Bils	2007-07-31 10:51
naids slikts padomdevējs...
GedertsPiebriedis	2007-07-31 10:53
Autors dusmojas uz dažiem putniem, kuri viņam traucē apkopt nostrādinātos zirgus, pie tam ar spārnotajiem radījumiem saista arī citu savas dzīves ķibeļu cēloņsakarību.
pagaliite	2007-07-31 11:33
No mīlestības līdz naidam viens solis...:)
tavssargs	2007-07-31 12:22
dzejoļi par kavalēriju arī man patīk, jā..! :)
Pozy	2007-07-31 12:28
(hug)
pidulis	2007-07-31 15:10
Diezin, kas tam naidam devis baltu kreklu un kas viņu padarījis asiņainu. Vai tiešām mīlestība?!
planeeta	2007-07-31 17:58
Ne, ne. Sajūta, ka rakstījis "nelatvietis".:)
mistik	2007-07-31 20:47
Visu uz pasaules nekad nevar dabūt - ne naidu, ne mīlestību!
klusaisMiileetaajs	2007-07-31 21:11
Piekrītu planētai. Rakstījis kāds turkupolis. :))
malva	2007-08-03 12:08
kaa bazniicaa - viss ienaids nu ir rimis... un peļu vanadziņi (otrs nosaukums lauku piekūniem - 2006. gada putniem - to es kaa ornitologu maacekle) vairs peles neknaabj :) bet vaardu salikums - ka elpu aizrauj

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!