Mūžīgā nesatikšanās...

autors: susulacis [dzejoļi]

Mēs nekad nesatiekamies.
Lai kādus ceļu veiktu,
Tu esi aizgājis:
Es varu mierīgs būt
Vai steigties.

Tik puķu pušķis vientuļš kapsētā:
Te dzīvoje reiz tāds ...
Es gaidu tevi - ilgu neprātā.
Par tevi stāsta iekalts vārds..

Tu aizej tad, kad nāku es,
Viens šeit, bet otrs pārcēlies ir TUR
Nav zemē šajā mūsu krustceles.
Teic, kamdēļ nācu šurp.?

Es gars, kas šodien ietēpts miesā
Tu brīvs un netverams ar maniem pirkstiem..
Nu atnāc reiz! Mēs kopā iesim!
Un kopā plēnēsim kā dzirkstis..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2007-07-29 22:26
Skumji...
kodax	2007-07-29 22:42
Labs!
planeeta	2007-07-29 23:25
Njā, vai nu dzerts par daudz, vai nu stipri par maz.:)))
forele	2007-07-29 23:54
Man patika. Kā reizi kapu svētkos.
pagaliite	2007-07-30 00:45
Dzejolis, pilns ar ilgām.
tavssargs	2007-07-30 00:47
Susulācis gan jau pa Brāļu kapiem arī ir pagājies...
susulacis	2007-07-30 07:50
Ē .. jums visiem taisnība.. svētdien apbraukāju Vidzemi.. kapusvētki.. biju veselās 5 vietās.. tur mani radagabali..
Bils	2007-07-30 09:49
daudzbērnu ģimene...
susulacis	2007-07-30 10:01
Dauzbērni bija vecvecākiem.. 5-7.. un tur tie radiņi radās ..
GedertsPiebriedis	2007-07-30 10:34
Šā darba autora dzimtā kādreiz notikusi liela nelaime. Dzejnieks gan neatklāj, no kā - vai no mēra, vai bada, vai kādas epidēmijas bojā gājuši gandrīz visi šo skumjo rindu autora radi, kuri pēc lielajām dzīves mokām tagad atdusas piecās kapsētās, lai gan viņš pats, kā par brīnumu, par to pārāk nemaz nebēdā, bet rezignēti ļaujas filosofiskām pārdomām.
artart	2007-07-30 10:56
Neskatoties uz jau apžļambāto stiliņu, pa reizei Tev, GP, izdodas filosofiski interesanti. Šis komentārs parāda neapstrīdāmi - savā būtībā Tu tomēr esi tukšs pļerkšķis, tik plakani domājošs, ka riebj.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!