kaķēns nomira debesīs..

Minama, mi-na-ma diena
kāju ievēru durvīs, bet liekas ne kāju
sirds sāpēs saraujas pavisam sīka
un tā turpinās
minama, mi-na-ma diena

vientulība, vēl viena diena bez tevis,
kājām gaisā pakārti smaidi
mani kož kā aizkaitināts suns
un es rūcu uz tiem, kas baro
miesa atlec no kauliem,
kailu rādot dzīvi un man bail
kad es lūkojos tavā sejā

tajā redzu es sāpes
šaubas, neticība - ikdienas rūsa
saēdusi mūs kā sieru
un šūpojas šūpoles
nu jau bez mums..
kaķēns nomira debesīs..