Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ne vienmēr ir laiks dzejot
Šorīt, kad putni rītausmu sveica,
Jautāju sev – dzeja, kur rodies? Bet iekšējā balss strikti man teica – Benedikt, mosties un cīņā dodies! „Zinu jau, zinu!” - atmetu braši, „Ka kauja var notikt Spilvenu kalnos, Deķu ielejas jāšķērso aši Un slēpnis jāieņem Matraču vaļņos.” Rokā es stingri sažmiedzis vāli, Jo pretinieks noslēpies Palagu laukā. Es mierīgi vēros uz zilo tāli, Bet naidnieks mani par mīksto saukā, Tad jūtu – mērs mans ir galā, Naidnieks dabūs, ko prasīja! Nu, cīņas ļembasts ir vaļā – Apjucis rīts pat pakausi kasīja! Kalni un lejas drebēja, Kā uzarts bij’ Palagu lauks... Kauja beidzās ar pamieru Un ienaidnieks kļuva mans draugs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|